Sabiedrība

Jūrmalas pilsētas pašvaldība:

• Saudzējot un atjaunojot vidi, stabilizē krasta kāpas;
• Krasta kāpas stabilizē ar dabiskām metodēm.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzību un kāpu stabilizēšanu. Arī šogad, tiklīdz būs atbilstoši laikapstākļi, jau tuvākajā laikā tiks turpināti darbi Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanai.

Kāpas pasargā apbūvētās teritorijas
Iespējams, iedzīvotājiem var rasties jautājumi, kāpēc nepieciešama kāpu stabilizēšana, taču kāpas nozīme pilsētas tuvumā un citās aktīvi izmantotās teritorijās ir nepārvērtējama. Ilgākā laika periodā krasta kāpas darbojas kā dabisks „amortizators” – vētru laikā tās tiek noskalotas, bet periodos starp vētrām – atjaunojas. Krasta kāpas valnis ierobežo jūras viļņu, kā arī vēja brāzmu un pludmales smilšu nonākšanu apbūvētās teritorijās.

Priekškāpa ir jūras krastā izveidojušās krasta līnijai paralēlas vaļņveida formas, kas izveidojušās, vējam pārvietojot smiltis no pludmales iekšzemes virzienā. Kāpu attīstību veicina videi atbilstošas veģetācijas (kāpu graudzāles u.c. augi) klātbūtne. Priekškāpu klātbūtne krasta joslā ir viens no drošākajiem krasta stabilitāti apliecinošajiem indikatoriem. Priekškāpa ir uzskatāma par „trauslu” dabas vides elementu, kam raksturīga īpaši strauja mainība jūras viļņu, vēju un cilvēku iedarbības dēļ. Kāpu trauslums ir skaidrojams ar to, ka tās sastāv no nesaistītām smiltīm, to sedzošā veģetācija parasti nav blīva un tās bieži ir pakļautas pārmērīgai pludmales apmeklētāju slodzei, rezultātā pludmales augi tiek nobradāti.

Kāpu stabilizēšana atsākta pērn
Lai skaidrotu šos jautājumus, jūrmalnieki 1. februārī tika aicināti uz informatīvu sanāksmi, kurā Latvijas Universitātes Dr. geol. un vides eksperts Jānis Lapinskis un pašvaldības Vides nodaļas speciālisti pastāstīja par pagājušajā gadā veikto krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas – pasākumu lietderību. Kāpu stabilizēšanas pasākumi veikti saskaņā ar J. Lapinska ieteikumiem un izstrādāto metodiku.

Regulāri pasākumi krasta kāpu aizsardzībai Jūrmalā tika atsākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē. Kaugurciema pludmale tika izvēlēta, jo šī jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Jau šobrīd Kaugurciema peldvieta ir gandrīz divas reizes šaurāka kā pārējās pilsētas pludmales. Turklāt arī pēdējās desmitgades stiprās vētras veicinājušas krasta eroziju. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, Kaugurciema pludmalē pagājušajā gadā tika savests vairāk nekā 3700 kubikmetru smilšu, tās izklātas apmēram 500 metru garumā uz Jaunķemeru pusi 30 centimetru biezā, slīpā slānī. Tās iegūtas tepat Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā. Darbi tika paveikti, nebojājot dabisko vidi, augus un kārklus, kas krasta zonas nostiprināšanai tika sastādīti pagājušā gadsimta 80. gados, saglabājot un saudzējot esošo veģetāciju, kuras izpēte veikta 2014. gadā.

Pasargā kārklu stādījumi, graudzāles un laipas
Vēl viens no pasākumiem krasta kāpu stabilizēšanai, ko veic pašvaldība, ir kārklu stādīšana. Pērn tie iestādīti pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās. Kārklu zona pludmalē tiek atjaunota regulāri, savulaik stādītas arī graudzāles – smiltāju kāpuniedre Majoru pludmalē. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali Jūrmalas pilsētā ir izvietotas dēļu laipas.

Arī šogad pašvaldība plāno kāpu stabilizēšanu Kaugurciema pludmalē, pieberot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Krasta kāpu stabilizācija, pieberot smiltis pludmalē, ir pirmais tāda veida pasākums Jūrmalas pilsētas piekrastē noskaloto kāpu stāvokļa uzlabošanai.

2016. gadā Kaugurciema pludmalē plānotie darbi: